Iaido ir senlaiku japāņu cīņu māksla. Zobena izmantošanas metodes pēc tā izņemšanas no maksts – ir Iaido. Japāņu valodā ir izteiciens “lai kur tu nebūtu, tev vienmēr jābūt gatavam momentāli reaģēt”. Vēl viena šīs mākslas nosaukuma interpritācija var būt “harmonijā atrašanās ceļš” vai “māksla piemēroties apstākļiem”. Iaido, kā viens no budo virzieniem parādījās kā negaidīta uzbrukuma atvairīšanas veids. Galvenā īpašība ir tā, ka sitiens sākas jau zobena atsegšanas brīdī. Kaut gan pašas ātras zobena izņemšanas tehnikas bija zināmas jau sen, tomēr tieši skolas dibinātājs bija pirmais, kas pasvītroja Iaido potenciālās gara un prāta praktikas iespējas.
Par šī budo virziena pamatlicēju ir uzskatāms Hajasidzaki Dzinsuke Minamoto no Sigenobu (1542 – 1621).
Visas kustības tiek izpildītas noteiktās tehniskās formās, kuras saucas kata. Kata bija izstrādātas dažādām situācijām, kuras varēja notikt gan kaujas laikā, gan negaidītas agresijas gadījumā. Ir uzskatīts, ka Iaido tehniskās formas ir visprecīzākās no visām kara cīņu mākslas formām.
Neskatoties uz šķietamo vienkāršību, Iaido prasa ne tikai labu fizisko sagatavotību, bet arī augstākā līmeņa psihisko koncentrāciju un mobilizāciju. Tieši tāpēc senlaiku samuraju māksla turpina dzīvot arī mūsu laikos. Prasme koncentrēt savu psihisko stāvokli, mobilizēt visas spējas noteiktai lietai, ir nepieciešama mūsdienu cilvēkam ne mazāk kā pagātnes karavīram.
Mūsdienās vairākumam cilvēku, kas nodarbojas ar Iaido, jau ir pieredze citās cīņu mākslās, t.i. karatē, aikido, kendo, bet bieži uz nodarbībām nāk arī cilvēki bez pieredzes cīņu mākslās. Viņus Iaido pievelk ar kustību precizitāti, ar prāta darba koordinēšanu un koncentrēšanu un, protams, ieroča piederības sajūtu. Uzsākt nodarbības var praktiski ikviens, neatkarīgi no dzimuma un vecuma. Var teikt, ka Iaido – ir neparasta, bet līdz ar to demokrātiska divcīņu skola, kur katrs cilvēks var atrast sevi. Iesācējiem Iaido ir noderīgs ķermeņa spēka attīstīšanai, kā arī ķermeņa kustību kontroles sajūtai. Īpaša uzmanība tiek pievērsta stājai kā arī kāju un roku darbības saskaņošanai. Ar laiku attīstoties, skolnieks sāk palielināt savu kustību ātrumu un spēku. Pakāpeniski nāk katas sajūta (ritma un spēka sajūta), parādās pārliecība un pašcieņas sajūta. Iaido progresa pamatā ir tieksme uzlabot sevi – tā arī ir galvenā pamatprasība.
Praktizēt Iaido var mācoties un slīpējot tikai katas tehniku, kā arī pēc paša vēlēšanās var piedalīties speciāli rīkotos turnīros. Cīņu mākslā Iaido ir pieņemta gradācijas sistēma, kas ir līdzīga karatē un dzjudo sistēmās. Ir skolnieka (kju) un meistara (dan) līmeņi. Iaido ir specifisks budo virziens, kurā jostas krāsai nav nozīmes – tā ir nepieciešama tikai zobena nostiprināšanai pie gurna.
Nepieciešamais ekipējums:
Gi
Hakama
Obi - nepieciešams zobena nostiprināšanai pie gurna (pa kreisi)
Iaito - zobens iai nodarbībām, identisks īstām pēc svara un formas
Bokken - koka treniņu zobens
Bāzes tehnikas:
- Nukicuke - zobena izņemšanas tehnika
- Kiriorosi - vertikāla sitiena izpildīšanas metodes
- Chiburui - asins attīrīšanas no zobena tehnika
- Noto - zobena makstī ielikšanas tehnika
Iaido apmācības stadijas:
- Stājas, pamattehnikas un pārvietošanās kustību attīstība;
- Bāzes tehnikas paplašināšana;
- Sarežģītu kata apgūšana, gara un pretinieka sajūtas attīstīšanas treniņi (tradicionālajos traktātos ir teikts, ka samurajam jābūt “diviem redzes veidiem” – viens ar acīm, otrs – intuīcija.