Atbilstoši mūsdienās Japānā izmantotajai klasifikācijai visas cīņas mākslas tiek iedalītas tradicionālajās kara mākslās (Koryu Bujutsu) un tā dēvētajās mūsdienu cīņu mākslās (Gendai Budo). Līdztekus Koryu Bujutsu Japānā klasisko kara tradīciju Budo apzīmē arī ar terminiem Kobujutsu, Kobudo un Koryu Budo.

Tātad Koryu Budo var tulkot kā “klasiskais kareivja ceļš”. Mūsdienās tādi japāņu valodas vārdi kā “Bujutsu” un “Budo” tiek izmantoti bez būtiskas atšķirības, lai apzīmētu dažādas cīņu mākslās nepieciešamas prasmes. Edo periodā (17. gs. – 19. gs. vidus) šiem vārdiem bija pilnīgi cits zemteksts un nozīme. Vārds “Bujutsu” apzīmēja kaujā izmantojamus paņēmienus, bet “Budo” — “kareivja ceļu”, ideālo dzīvesveidu, kāds bija jāpiekopj Bujutsu tehnikas apguvušam samurajam. Tolaik pastāvēja 18 cīņas mākslas (Bugei Juhappan), kas iekļāva šaušanu ar loku un šaujamieročiem, jāšanas mākslu, auksto ieroču izmantošanu, peldēšanu bruņās, pašaizsardzību bez ieroča utt. Kad Edo sjogunāts 17. gs. sākumā apvienoja valsti, tā rezultātā panāktā stabilitātē novājināja Bujutsu kaujas garu. Cīņas mākslu tehnika tika pilnveidota sistemātiskos treniņos, kuros galvenais akcents tika likts uz formām un formālām kustībām. Valdīja uzskata, ka tādējādi būs iespējams sasniegt ideālu garīgo stāvokli, kas balstījās Zen mācībā. Līdz ar to cīņas mākslu apguve attīstījās no vienkāršas kustību apguves uz sūru apmācību, kas veicināja veselu miesu un veselu garu. Citiem vārdiem sakot, Bujutsu pārtapa par Budo, kas iekļāva filosofiju par noteikta dzīvesveida uzturēšanu.

Kobudo – “vecais” (ko) “kareivja ceļš” (budo) — nosaukums, kas attiecināms uz dažādām tradicionālajām (vecajām) cīņas mākslu
skolām, kuras izmanto kompleksu pieeju — apvienojošas domas vai mērķa vārdā tiek apgūts darbs ar dažādiem ieročiem (zobens, nazis, dažāda garuma nūjas, šķēps, sirpis, aukla, ķēde un to dažādie paveidi u.c.), kā arī bez tiem. Iesākumā tika apgūtas tikai praktiskās iemaņas, bet ar laiku uzsvars vairāk tika likts uz garīgajiem un psiholoģiskajiem aspektiem. Mūsdienās šīs skolas pēta to, kā daudzu gadsimtu laikā uzkrātās cilvēces zināšanas un tajās iekļautā informācija tiek izmantota, lai paaugstinātu garīgi psiholoģisko līmeni vai risinātu uzdevumus ar kuriem saskaramies savas dzīves laikā. Kopumā kobudo tiek iedalīts “Okinavas” un “Japānas” novirzienā.